Muzeja pirmssākumi
1920. gada martā Jēkabpils Valsts vidusskolā skolotājs A.Štokmanis izveido „Dzimtenes senatnes pētīšanas pulciņu”. Drīz vien savākto materiālu bija tik daudz, ka varēja dibināt nelielu muzeju un pāris reižu nedēļa to atvērt publikai. Sākumā eksponātus izvietoja nelielā mājiņā blakus skolai. Dzimtenes senatnes pētīšanas pulciņš pārtop par skolas muzeju, kas vēlāk kļūst par pamatu pilsētas muzejam.
Jēkabmiesta (Jēkabpils) Valsts vidusskola. Pasta iela 1. 20. gs. 20. gadu sākums.
Jēkabmiesta (Jēkabpils) Valsts vidusskolas vēstures skolotājs A. Štokmanis (pirmais no labās) ar Dzimtenes senatnes pētīšanas pulciņa dalībniekiem. 20. gs. 20. gadi.
J. Niedres atmiņas par Dzimtenes senatnes pētīšanas pulciņu un tā vadītāju Arnoldu Štokmani (17.08.1895. – 18.12.1970.): ““Hem, hem..”, “štoks”, “dīvainis” – šīs trīs iesaukas, ko skolotājam Arnoldam Štokmanim devuši audzēkņi, mēs 1924. gada pirmklasnieki, zinājām jau pirms vēstures ievada stundas.
Vēstures stundas turpmāk notika skolas Dzimtenes senatnes pētīšanas pulciņa muzejā, vienstāva sarkanu ķieģeļu ēkā šaipus Baltajai mājai. … Te bija izstādīti gan atveidi no skolas grāmatu notēlojumiem, gan nekad neredzēti akmens, bronzas, dzelzs cirvju, uzmavas šķēpu modeļi dabiskā lielumā, gan ierīces uguns ieguvei, primitīvi podniecības darinājumi un podniecības ierīces. Un viduslaiku bruņinieku pilis: mūra sienas, torņi, grāvji, paceļamais tilts, Kokneses pils modelējums uz masīva zaļgana paugura trīsstūrī veidotais cietoksnis. Un pārsteidzoši daudz dažādu laiku ieroču, darba rīku, lauku sētu, slieteņu, namiņu miniatūru atveidojumu. ….
Tikai modelēšana un zīmējumu izgatavošana nav skolēnu Dzimtenes senatnes pētīšanas pulciņa biedru vienīgais pienākums. Pulciņa biedri vāc arī Latvijas vēstures materiālu oriģinālus, etnogrāfiskus un arheoloģiskus priekšmetus no Jēkabpils apkārtnes un citiem novadiem.”
Vēstures stundas turpmāk notika skolas Dzimtenes senatnes pētīšanas pulciņa muzejā, vienstāva sarkanu ķieģeļu ēkā šaipus Baltajai mājai. … Te bija izstādīti gan atveidi no skolas grāmatu notēlojumiem, gan nekad neredzēti akmens, bronzas, dzelzs cirvju, uzmavas šķēpu modeļi dabiskā lielumā, gan ierīces uguns ieguvei, primitīvi podniecības darinājumi un podniecības ierīces. Un viduslaiku bruņinieku pilis: mūra sienas, torņi, grāvji, paceļamais tilts, Kokneses pils modelējums uz masīva zaļgana paugura trīsstūrī veidotais cietoksnis. Un pārsteidzoši daudz dažādu laiku ieroču, darba rīku, lauku sētu, slieteņu, namiņu miniatūru atveidojumu. ….
Tikai modelēšana un zīmējumu izgatavošana nav skolēnu Dzimtenes senatnes pētīšanas pulciņa biedru vienīgais pienākums. Pulciņa biedri vāc arī Latvijas vēstures materiālu oriģinālus, etnogrāfiskus un arheoloģiskus priekšmetus no Jēkabpils apkārtnes un citiem novadiem.”
Ēka Pasta ielā 3/5, kur kādu laiku atradās Dzimtenes senatnes pētīšanas pulciņš. 20. gs. 20. gadu I puse.
Jēkabpils Valsts vidusskolas Dzimtenes senatnes pētīšanas pulciņa telpas. 20. gs. 20. gadi.
Dzimtenes senatnes pētīšanas pulciņa dalībnieki ar skolotāju A. Štokmani. 20. gs. 20. gadi.
Sākotnēji Jēkabpils Vidusskolas Dzimtenes senatnes pētīšanas pulciņam bija vēlme iekārtot tikai skolas vēstures kabinetu, taču savākto materiālu bija tik daudz, ka tika izveidots muzejs. 1933. gadā muzeja vajadzībām piešķīra divstāvu ēku Jēkabpilī Brīvības ielā 171.
Šī ēka celta 1820. gadā Valsts bankas vajadzībām, bet pēc jaunas bankas ēkas uzcelšanas, tika nodota skolai. Tad jau diezgan regulāri – trīs reizes nedēļā svētdienās un divās tirgus dienās – trešdienās un piektdienās muzeju uz dažām stundām atvēra publikai. Muzejs šajā ēkā atradās līdz 1996. gadam.
Šī ēka celta 1820. gadā Valsts bankas vajadzībām, bet pēc jaunas bankas ēkas uzcelšanas, tika nodota skolai. Tad jau diezgan regulāri – trīs reizes nedēļā svētdienās un divās tirgus dienās – trešdienās un piektdienās muzeju uz dažām stundām atvēra publikai. Muzejs šajā ēkā atradās līdz 1996. gadam.
Lielā (Brīvības) iela. 20. gs. 20.-30. gadi.
